Uzkrātie dokumenti

Kopumā arhīvā uzkrāti vairāk nekā 97 tūkstoši glabājamo vienību audiovizuālo dokumentu. To skaitā ir Latvijā radītās spēlfilmas, dokumentālās filmas, kinožurnāli, kinohronikas, populārzinātniskās filmas, koncertfilmas, reklāmfilmas un animācijas filmas, kuras radījuši gan audiovizuālās jomas profesionāļi, gan amatieri, sākot no 1910. gada līdz mūsdienām.

Arhīva audiovizuālo dokumentu fonda vecākais kinodokuments, kurā dokumentēta sabiedriski politiskā dzīve Latvijas teritorijā, ir 1910. gadā veidotā kinohronika par Krievijas imperatora Nikolaja II vizīti Rīgā. Liecības par Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijas teritorijā veido hronika „Rīgas ieņemšana 1917. gadā”, kurā vērojama vācu karaspēka pārcelšanās pār Daugavu pie Ikšķiles Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā. Hronikā redzama arī Vācijas ķeizara Vilhelma II un Bavārijas prinča Leopolda, kas attiecīgajā laikā bija Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlnieks, ierašanās Rīgā 1917. gada 7. septembrī, kurai par godu notika vācu armijas parāde Esplanādē Rīgā. Tāpat no šī perioda arhīvā ir atrodami pazīstamā operatora Eduarda Tisē 1918.-1919.  gadā filmētie kinokadri.

Plaša un unikāla ir pirmā Latvijas valstiskās neatkarības perioda kinohroniku kolekcija, kurā dokumentēti valsts dzīves notikumi par laiku no 1919. gada līdz 1940. gadam, tostarp īpaši jāizceļ kinožurnāli „Latvijas filmu hronika” (1921-1933), „Latvijas skaņu hronika” (1933-1940) u.c. Arhīvs pamatoti lepojas ar vairākām Latvijas pirmās neatkarības periodā tapušajām kultūrfilmām un spēlfilmām, piemēram, režisora Aleksandra Rusteiķa 1930. gadā veidoto filmu „Lāčplēsis”, kura vēsta par latviešu brīvības centieniem no Lāčplēša cīņas ar Melno bruņinieku līdz 1905. gadam un Latvijas tapšanai 1918.-1919. gadā. Tāpat var minēt 1935. gadā tapušo etnogrāfisko spēlfilmu „Dzimtene sauc” (Kāzas Alsungā), 1936. gadā uzņemto kultūrfilmu „Mūsu pelēkais dārgakmens”, kura mākslinieciski saistošā veidā stāsta par Latvijas dabas bagātību – kaļķakmeni.

Kinohronikās un dokumentālajās filmās atainots arī K. Ulmaņa autoritārā režīma laiks Latvijā (1934-1940). Šajā periodā dominē Eduarda Krauca uzņemtās kinohronikas. Bez jau minētajām kultūrfilmām ir vērts atzīmēt arī Viļa Lapenieka uzņemtās filmas „Brauciens caur ziedošo Zemgali” (1937), „No I līdz IX Dziesmu svētkiem. Kam drosme ir...” (1938), Voldemāra Pūces „Tēvzemei un brīvībai” (1938) un „Cēsis – Latvijas karoga šūpulis” (1939) un, protams, 1939. gadā uzņemto V. Lapenieka pazīstamo spēlfilmu „Zvejnieka dēls”.

Kinohronikās dokumentēta arī Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšana 1940. gadā un PSRS okupācijas varas pirmais gads. Šo laiku atspoguļo dokumentālā filma „Darbaļaužu demonstrācijas Rīgā pirms Latvijas Tautas Saeimas vēlēšanām”, tāpat arī hronika “Latvijas Tautas Saeimas vēlēšanas” un vairāki 1940.  gadā tapušie kinožurnāli „Nedēļas apskats” un „Padomju Latvija”.

Kinohroniku kadri atspoguļo arī Vācijas okupācijas periodu (1941-1945). Arhīva fondā ir kinožurnāli „Ausland Woche”, „Ostland Woche”, „Die Deutsche Wochenschau”, „Europa Woche”.

Arhīvā glabājas vispilnīgākā PSRS okupācijas laikā veidoto kinožurnālu „Padomju Latvija”, „Pionieris”, „Māksla”, „Sporta apskats”, „Karavīrs” u.c. kolekcija, kur atspoguļotas dzīves norises Latvijā 1944.-1990. gadā. To autoru vidū ir tādi režisori kā Nikolajs Karmazinskis, Laimons Gaigals, Ivars Seleckis, Juris Podnieks, Laima Žurgina, Biruta Veldre, Andris Rozenbergs, Aloizs Brenčs; operatori Gunārs Bandēns, Valdis Kroģis, Gvido Skulte, Oļegs Kotovičs u.c.

Sevišķa kultūrvēsturiska vērtība ir arhīvā glabātajām latviešu dokumentālo, mākslas un animācijas filmu kolekcijām, kas pamatoti atzītas par Latvijas kinomākslas zelta fondu. Šo vērtīgo kinodokumentu vidū iespējams atrast arī Latvijas Kultūras kanonā iekļautās filmas, piemēram, režisora Leonīda Leimaņa spēlfilmu „Purva bridējs”, režisora Gunāra Pieša spēlfilmu „Nāves ēnā”, režisora Ivara Selecka dokumentālo filmu „Šķērsiela” u.c.

Vērtīgu arhīva audiovizuālo dokumentu fonda daļu veido valsts glabāšanā nodotie privātpersonu un institūciju audiovizuālo dokumentu fondi. Interesants ir Latviešu tautas kopības Vācijā kinodokumentu fonds, kuru veido Vācijā uzņemtās dokumentālās filmas par latviešu dzīvi trimdā. Vērtīgs un visai maz izmantots ir Latvijas neprofesionālo kinematogrāfistu savienības audiovizuālo dokumentu fonds, kurā iekļautas kinoamatieru veidotās dokumentālās un īsmetrāžas spēlfilmas. Tāpat Latvijas animācijas kino vēsturē nozīmīgs ir animācijas filmu studijas „Dauka” filmu fonds un Latvijas animācijas vecmeistara Arnolda Burova filmu fonds.

Saskaņā ar LVKFFDA un Valsts prezidenta G. Ulmaņa 28.12.1993. vienošanos un Latvijas Valsts prezidenta kancelejas 2009. gada sadarbības līgumu arhīvā ir izveidots Latvijas Valsts prezidentu dokumentu fonds, kurā uzkrāti videodokumenti par Latvijas Valsts prezidentu G. Ulmaņa, V. Vīķes-Feibergas, V. Zatlera, A. Bērziņa prezidentūru laiku. Tāpat, veidojot veiksmīgu sadarbību ar valsts institūcijām, LVKFFDA ir izveidots arī Latvijas Republikas Saeimas kancelejas videodokumentu fonds un Latvijas Republikas Valsts kancelejas videodokumentu fonds.

Arhīvā atsevišķos fondos glabājas vairāku kino profesionāļu un radošu darbinieku veidotie, uzkrātie un arhīvam nodotie audiovizuālie dokumenti (kinozinātnieka Ģ. Dzenīša fonds; I. Selecka un M. Seleckas fonds; A. Plauža fonds; B. Veldres un M. Labdarbes fonds u.c.), kā arī Latvijas filmu studiju fondi.

Daļu no audiovizuālo dokumentu mantojuma, kas uzkrāts arhīvā, veido arī pēdējos gados no dažādām filmu studijām un privātpersonām saņemtie video un kinodokumenti.

Arhīvā ir uzkrāti vairāk nekā 1,7 miljoni glabājamo vienību fotodokumentu. Vecākie arhīvā esošie fotouzņēmumi sniedz iespēju skatīt Rīgu, kāda tā bijusi 1863. gadā. Fotodokumenti raksturo Latvijas teritoriju saistībā arī ar 20. gadsimta sākuma posmu.

Plašās fotodokumentu kolekcijas ietvaros redzami Pirmā un Otrā pasaules kara notikumi Latvijas teritorijā – gan latviešu strēlnieki Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara laikā, gan abu karu nodarītie postījumi Latvijas teritorijā.

Īpaši vērtīgi un interesanti ir arhīva glabāšanā esošie fotodokumenti, kuros iemūžinātas Latvijas Republikas 20. gadsimta 20.-30. gadu politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norises. Arhīva fotodokumentu fondā ir atrodami Latvijas fotogrāfijas vecmeistaru Mārtiņa Buclera, Jāņa Rieksta, Viļa Rīdzenieka un citu autoru darbi.

Arhīvā atrodas bagātīga fotoalbumu kolekcija, kas veltīta Kārļa Ulmaņa darbības periodam (vairāk nekā 50 fotoalbumu). Vairāki fotoalbumi veltīti Latvijas pilsētām un pagastiem. Plašs fotogrāfiju klāsts sniedz ieskatu Latvijas lielāko reliģisko konfesiju darbībā, Latvijas armijas, studentu korporāciju darbībā u.c. Daudzveidīgas ir fotogrāfijas, kas raksturo norises Latvijas kultūrā, sportā un sadzīvē.

Padomju varas periodu Latvijā raksturo plaša Latvijas Komunistiskās partijas un padomju nomenklatūras augstāko darbinieku fotoportretu kolekcija, Latvijas Komunistiskās partijas kongresus un Latvijas PSR Augstākās padomes sesiju darbu ilustrējošas fotogrāfijas. Milzīgu fotodokumentu apjomu veido dažādu Latvijas rūpniecības uzņēmumu, kolhozu un padomju saimniecību darbam veltītās fotogrāfijas. Īpaši vērtīga ir šajos gados tapusī Latvijas kultūras dzīves foto dokumentācija, te skatāmi gan izcili latviešu aktieri un mākslinieki, gan rakstnieki, dzejnieki un sportisti.

Fotodokumentos plaši atspoguļots ceļš uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu un Latvijas Republikas šodienas politiskās, sabiedriskās, zinātniskās un kultūras dzīves daudzveidīgās norises. Fotodokumentos iemūžināti tādi Atmodas laika notikumi kā „Baltijas ceļš” 1989. gadā, 1991. gada janvāra un augusta notikumi.

Nozīmīgu arhīva fotodokumentu daļu veido arī privātpersonu un institūciju fotodokumentu fondi un kolekcijas. Arhīvā var iepazīties ar Latvijas Fotomākslinieku savienības fondu, fotogrāfa Mikolas Gņisjuka fondu, Rīgas Kinostudijas fondu, fotogrāfa Vilhelma Mihailovska fondu, fotogrāfa Žaņa Legzdiņa fondu, fotogrāfa Kriša Rakes fondu, fotogrāfa Aivara Āķa fondu u.c. Tāpat arhīvā ir izveidoti arī dažādu valsts institūciju fotodokumentu fondi, tādi ir Latvijas Republikas Saeimas kancelejai, Latvijas Valsts prezidenta kancelejai, Latvijas Republikas Valsts kancelejai.

Kopumā arhīvā uzkrāti vairāk nekā 50 tūkstoši glabājamo vienību skaņas dokumentu. Senākie ieraksti ir 19. gadsimta beigās (1891-1900) tapušie piano rullīši – mehāniskie ieraksti uz papīra lentes, kas ierakstīti Lielbritānijā un ASV.

Arhīva skaņas dokumentu kolekcijā kā īpaši nozīmīgas un vērtīgas vēstures liecības atzīmējamas arhīvā uzkrātās dokumentālo ierakstu kolekcijas, kas fiksē Latvijas 20. gadsimta 90. gadu Atmodas laika notikumus, valsts politiķu, kultūras darbinieku un citu pazīstamu personību runas un intervijas, latviešu aktieru literāro darbu lasījumus, trimdas latviešu radio raidījumus u.c. nozīmīgus Latvijas vēstures dokumentējumus.

Kā interesantākā un vērtīgākā arhīvā jāatzīmē firmas „Bellaccord Electro” matricu un skaņuplašu kolekcija, kura tapusi 20. gadsimta 20. un 30. gados. Kolekcijā apkopoti gan ārzemju, gan latviešu populārās mūzikas ieraksti, kas atzīti par arhīva sevišķi vērtīgajiem dokumentiem. Minētie ieraksti ir nozīmīgas liecības par starpkaru perioda populāro mūziku, sadzīvi un sabiedrības gaumi. Ierakstu vidū ir atrodami tādu komponistu kā Alfrēds Vinters, Oskars Stroks un citu autoru darbi, kurus izpilda Mariss Vētra, Pauls Sakss, Tālis Matīss un daudzi citi mākslinieki.

Arhīvā ir pieejama arī pilnīga firmas „Melodija” Rīgas rūpnīcas 1945.-1992. gadā izdoto skaņuplašu kolekcija.

Arhīva fondos pārstāvēti Latvijas komponistu skaņdarbi un dažādu žanru mūzikas labāko izpildītāju sniegums 20. gadsimtā, kā arī 21. gadsimta slieksni pārkāpjot. Interesants ir Rīgas kinostudijas skaņu ierakstu fonds, kurā apkopoti studijā uzņemto spēlfilmu, dokumentālo filmu un kinožurnālu orģinālmūzikas skaņu ieraksti no 1955. gada līdz 1992. gadam.

Latvijas mūsdienu politiskās situācijas pētniekiem un nākotnes vēsturniekiem ļoti nozīmīgas būs arhīva glabāšanā esošās Latvijas Republikas Saeimas plenārsēžu fonogrammas un Latvijas Valsts prezidenta kancelejas fonda skaņas ieraksti. Piemēram, Latvijas Republikas Saeimas plenārsēžu ieraksti ir apkopoti kopš 1993. gada, kad savu darbu uzsāka 5. Saeima.

Skaņu ierakstu fondu papildina arī radiostacijas „Amerikas Balss” latviešu redakcijas, Kanādas Radio raidījuma „Latvijas Balss” ieraksti un Austrālijas Latviešu radio fonotēku ieraksti, kā arī Zuzannas Kancānes dāvināto Zviedrijā izdoto skaņuplašu „Latvian Music” kolekcija un Ritas Gāles-Uibo nodotie latviešu trimdas organizāciju skaņas ieraksti.

Skaņas dokumentu klāsts katru gadu arhīvā tiek papildināts ar jaunākajiem ierakstiem no dažādām Latvijas mūzikas ierakstu kompānijām (Upe TT, Upe AM, Mikrofona ieraksti u.c.).

Arhīvā uzkrāti vairāk nekā 6,5 tūkstoši glabājamo vienību elektronisko dokumentu. Tie ir elektroniski radīti un saglabāti dati, kas nodrošina iespēju tos pēc tam izmantot. Lai saglabātu šos elektroniskos dokumentus, 2005. gadā arhīvā tika izveidota elektronisko dokumentu glabātava un nodibināta Elektronisko dokumentu daļa.

Elektronisko dokumentu uzglabāšanai izmanto CD-R, DVD+R, MO un HDD informācijas nesējus. Elektroniskie dati un dokumenti pamatā tiek iegūti no grāmatvedības, lietvedības, personāla uzskaites, pašvaldību dzimtsarakstu  un citām informācijas sistēmām. Senākā elektroniskā informācijas sistēma, kas glabājas arhīvā, ir 1993. gada „Pilsonības iegūšanas un zaudēšanas informācijas sistēma”.

Arhīvā ir uzkrāti Ekonomikas ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Republikas Valsts robežsardzes, Latvijas Republikas Valsts kases u.c. institūciju elektroniskie dokumenti.

Vislielāko elektronisko dokumentu apjomu valsts glabāšanā regulāri nodod Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. Tie ir dažādi elektroniski statistikas pārskati par valstiski svarīgām nozarēm, kā arī tautas skaitīšanas dati. Pašreiz valsts un pašvaldību iestādēm elektronisko dokumentu uzglabāšana arhīvā ir bez maksas.